Efeja Baltijas

Skaists, ātri augošs kāpelētājaugs
Efeja Baltijas /Latīņu: hedera helix tulkojumā no grieķu valodas nozīmē 'spirālveida' vai 'vijīgs'. Tā ir gan kāpelējoša, gan paklājveidīga. Citiem vārdiem sakot, tā var augt gan vertikāli (gar sienu, koku, arku, žogu utt.), gan horizontāli. Tās nav parazīti, parasti nebojā ēkas vai sienas un reti apdraud veselus kokus. Tas ir spēcīgs, ātri augošs, kokveida, mūžzaļš ziemcietis, kas var izaugt līdz 6-9 m garš un 4,5 m plats.

Lapas ir spīdīgas, tumši zaļas, ar gaišākām dzīslām, piecšķautņainas. Ziemā efejas ogas ir svarīgs barības avots izsalkušajiem putniem. Ja tās netiek apēstas, tās saglabājas līdz pavasarim un nodrošina barību putnu mazuļiem.

Labākā dārza vieta efejas audzēšanai
Efektīvāk efejas aug mēreni mitrās, labi drenētās augsnēs, daļējā ēnā vai pilnīgā ēnā. Tomēr tas panes arī pilnu sauli. Tas panes dažādas augsnes, bet priekšroku dod bagātīgām smilšmāla augsnēm. Iztur sausumu, bet lapu krāsa visspilgtāk izpaužas vienmērīgi mitrās augsnēs.

Efeja Baltijas  kopšana un dārza pielāgošana
Šis daudzgadīgais augs izplatās ar stublājiem, kas sakņojas mezglos, kur tie saskaras ar augsni. Lai gan Austrālijā, Jaunzēlandē un ASV rietumos efejas tiek uzskatītas par invazīvu sugu, plūškoka augsnes segumi reti kad ir jāgriež, izņemot gadījumus, kad tas iebrūk neparedzētās vietās. Šādos gadījumos tos var nopļaut, kā arī apgriezt ar lāpstu, šķērēm un dārza grieznēm.

Šis vīteņaugs ir ideāli piemērots žogu, lapenīšu vai sienu apšuvumiem. Ar tiem var noklāt, piemēram, vecas ēkas, nojumes un noliktavas telpas ar dabisku, zaļu rakstu. Efeja Baltijas var kalpot arī kā alternatīva zālienam. Tos var audzēt arī podos.